Ebreju meitenes atmiņas: Mani ir aizmirsuši

Autobiogrāfisks stāstījums par ebreju meitenes dzīvi 1941–1949. Eva Erbena uzaug Prāgā ebreju vecāku ģimenē. 1941. gadā ģimeni deportē uz Teresīni, bet 1944. gadā uz Aušvicu. Eva pārdzīvo gan koncentrācijas nometnes, gan nāves maršu. Viņu mīļi uzņem un aprūpē čehu zemnieki, vēlāk viņa atgriežas Prāgā un 1949. gadā izceļo uz Izraēlu. Autore par šiem gadiem stāsta klusi un atturīgi, un šausmas bieži lasāmas tikai starp rindām. Iespaidīgi atklāts arī pēckara periods un grūtā atgriešanās šķietami normālā ikdienā.